Zemes siltumsūkņi

Paskatieties arpus loga un ko jus redzat?Ielas?Mājas pretī? Kokus un laukus?
Ko mēs ar siltumsūkni redzam..?tas ir bezmaksas enerģijas avots - zeme!

Ar zemes palīdzību, siltuma sūknis, saules uzkrāto energiju augsnē var savākt un izmantot,
 lai apsildītu jūsu mājās.
    Siltums uzkrājas zemē no pirmajām pavasara dienām, kad zemes virsma sāk atkust, līdz brīdim, kad rudens lapas krīt un apklāj zemes virsmu. Pa šo laiku zemē ir uzkrāta pietiekami daudz enerģijas, lai ar to sildītu savu māju visā ziemas periodā. Siltumsūknis savāc un uzlabo dabīgo siltumu, tāpēc pat tad,
 ja vasara ir mitra un vēsa, tas joprojām var nodrošināt pietiekami daudz enerģijas, lai uzturētu komfortablu iekštelpu temperatūru un saražotu silto ūdeni.

Ja mājās kļūst pārāk silts, to pašu sistēmu ir iespējams izmantot dzesēšanai. Pamatojoties uz zemāku temperatūru no zemes (no 4 līdz 12 grādiem).

Tas ir pārsteidzoši, bet taisnība. Mēs to zinām, jo siltumsūkņus Latvijā uzstādam un paši izmantojam jau vairāk nekā 14 gadus.

Kāpēc izvēlēties zemes enerģiju, siltumsūkni?
Šeit ir divi iemesli:

Uzstādot zemes siltumsūkni no NIBE, ALPHA INNOTEC [AIT], VIESSMAN, THERMIA, IDM, IVT, Junkers[BOSH],u.c. var samazināt enerģijas patēriņu [lidz pat 80%]. Iemesls tam ir tas,
ka zemes siltumsūknis izmanto zemi, augsnes virskārtu vai tuvējo ezeru, kā savu galveno enerģijas avotu, un visi šie enerģijas veidi ir bez maksas.

Otrs iemesls izvēlēties zemes siltumsūkni ir tas, ka tas ir videi draudzīgs. Zemes siltusūknis Jūsu mājas apsildīšanas un ūdens uzsildīšanas procesā rada daudz zemākus CO2 izmešus, nekā uz tradicionālo fosilo kurināmo balstītas apkures sistēmas.


___________________________________________________________________________________________________________________________
Ekonomiskums. Zems energopatēriņš. 1 kW patērētās enerģijas dod 3-5 kW siltumenerģijas.

Sistēma ir ilgmūžīga, neprasot īpašu uzmanību.

Termosūkņu sistēma strādā autonomi, nav izjūtamas temperatūras un mitruma svārstības telpās. Var pielietot multizonālo klimata kontroli telpās.

Sistēma ir kompakta un labi iekļaujas telpu interjerā.
 
Nerada troksni, nav izmešu.

Nav izplūdes gāzu, atklātas liesmas, izdedžu vai sodrēju.

 

 

 

 

          Siltumsūkņa darbības apraksts

 

   Zemes siltumsūknis ir tehnologija, kuru izmanto ļoti plaši Eiropā un arī Latvijā šis apkures veids ir ieguvis popularitāti. Arī Jūs varat iegūt mājās siltumu izmantojot dabas atjaunojamos resursus. Šī enerģija var tikt izmantota apkurei un ūdens sildīšanai, nodrošinot labi vadāmu un stabilu apkures sistēmu, kas darbojas visu gadu. Lai rastos priekštats kā darbojas siltumsūknis ir iedomāties ledusskapja darbību, bet tikai pretējā virzienā (skat. attēlā). Siltumsūkņu pamatā ir gāze, kurai saspiežoties tā kļūst karsta, bet izplešoties kļūst auksta. Zemes siltumsūknī un klāt pievienotajā zemes kontūrā cirkulē nesasalstošs šķidrums, kurš sasilst ārējas vides ietekmē. Siltums, kas rodas gāzes sakaršanas rezultātā nonāk siltummainī un pēc tam tiek novadīts uz Jūsu mājas apkures sistēmu. Tad gāze mazliet atdziest un caur paplašinājuma vārstu tiek atdzesēta līdz vajadzīgajai temperatūrai un aplis sākas no jauna.

 

 

           Zemes Siltumsūkņu kolektoru veidi

 

Zemes kolektors
Zemes kolektors

 

 

 

 

 

Termozondes
Termozondes

 

 

 

 

  

No urbuma uz urbumu!
No urbuma uz urbumu!

 

                       

   Vasarā saules siltumenerģija tiek uzkrāta zemes grunts augšējos slāņos, tiem sasilstot. Zemes virsmas uzkrāto siltumenerģiju ir lietderīgi izmantot apsildei, jo tā ir bezmaksas, un nav atkarīga no kurināmā resursiem. Lielākā siltumietilpība ir virsmas slāņiem ar augstāku gruntsūdens saturu. Siltumenerģija no grunts tiek savākta ar slēgtu kolektora plastmasas cauruļvadu sistēmu. Kolektorā cirkulē nesasalstošs un videi nekaitīgs škidrums (ūdens/glikola maisījums). Zemes virsmu tieši virs horizontālajiem kolektoriem nedrīkst apbūvēt vai noklāt ar izolējošiem materiāliem.

 

 

 

   Līdzīgi kā virsmas koletors, ģeotermālais kolektors (termozonde) veidots kā noslēgta plastmasas cauruļvadu kontūra, kurā cirkulē nesasalstošs škidrums (glikols un ūdens). Atbilstoši nepieciešamai siltumjaudai tiek ierīkots viens vai vairāki noteikta dziļuma ģeotermālie kolektori. Kolektors nodrošina apsildi un dzesēšanu.

 

 

 

 

 

 

   Ja grunsūdens līmenis ir viegli sasniedzams, to izdevīgi lietot kā siltumavotu, jo gruntsūdens temperatūra, apm. 4-12°C ir stabila visu gadu. Kolektora sistēmu veido divi urbumi, ar atstatumu apmēram 15 mertri, - viens gruntsūdens iegūšanai, otrs ūdens novadīšanai grunts slāņos. Ūdens cirkulācija notiek caur atsevišķu atdalošu siltummaini.